Man reizēm labāk rakstās otrā blogā. Varbūt tāpēc, ka angļu valodā, varbūt dizains tīkamāks... Sākotnēji to izveidoju, lai rakstītu publiski, bet anonīmi, ko neviens tāpat nezinātu un nelasītu. Taču notikumiem un domām iestājās noilgums, un esmu jau dažas reizes iemetusi linku šeit, sakot, jā, tā biju es, kas to rakstīja. Jā, tās bija manas domas un manas jūtas. Rezultātā man ir blogs, ko varbūt vajadzētu likt dzīves arhīvā, un rakstīt visu rakstāmo šeit (kur kāds vismaz lasa), bet kas tāpat ir kļuvs par iemīļotu vietu.