Jau gadus piecus vismaz domāju par tetovēšanos. Pēdējā laikā arvien nopietnāk - vismaz reizi nedēļā, cik nu no darba brīvais laiks ļauj, bet agrāk vispār daudz biežāk, rīsērčoju dažādas idejas un dizainus. Negribas neko lame vai bērnišķīgu, bet, jo vairāk variantu apsveru, jo vairāk visus izbrāķēju. Nav īsti neviena simbōla, kas būtu mans, ja nu vienīgi horoskōps. Dzīves motō īsā frāzē ietērpt neesmu vēl mēģinājusi, bet nez, vai sanāks. Kaut ko abstraktu? Jā, uz to es šobrīd sāku vairāk sliekties, jo domāts un pārdomāts ir tik daudz, ka jau sāk vienkārši principa pēc gribēties kaut ko.