Iemēģinot jaunas izjūtas, kopš februāra beigām sēžu
maximā aiz kases. Veikaliņš ne-centrā un pilnībā
ciema veikala titula cienīgs. Garlaicīgi nav. Ja vēl mosties un līst ārā no gultas rītos nebūtu tik sasodīti grūti un stundas nebūtu tik garas...
Bet visa cita starpā, šodien kāds
nēģeris, kas regulāri iegriežas mūsu veikalā, pazīst mani un sveicinās ar
čau, uz čeka uzrakstīja un man atstāja savu nummuru. Pastāstīju to citiem, un izrādījās, ka visi
viņu zina, izņemot mani,
khm. Diez ko ar nummuru ta' darīt? :D