Ar tām pirmo tauriņu redzēšanām gan man šogad kaut kā kreisi gājis. Vakar pieturā ar pašu acs kaktiņu ieraudzīju kaut ko, kas izskatījās pēc tumša taureņa. Ar smagu nolemtības sajūtu iztulkoju to kā zīmi, ka šī vasara tāda it kā būs, it kā nē, un devos uz centru kur, protams, dažu minūšu laikā veselas trīs reizes raibie bija, no kurām pirmajā taurenis gandrīz ielidoja manī. Lieliska vasara ar novēlošanos, I guess? 

Toties vēl pirms tam aizvakar pamanījos redzēt pirmo odu.