Dabā viss ir līdzsvarā, labais mijas ar slikto, un nākamā trešdiena pēc foršiem krekliem parasti nav tik forša. Tā arī šoreiz. Iespējams, vajadzēja tramvaja nokavēšanu uztvert kā zīmi, ka nav vērts braukt, bet es taču nebūšu tā, kas pēc sataisīšanās pusstundas laikā un padsmit minūšu gājiena līdz pieturai metīs ripā un dosies atpakaļ mājup. Sagaidīju nākamo, tiku iekšā, padzēru alu, uzpīpēju pa ilgiem laikiem, padejoju mazliet un gāju prom. Garlaicīgi, karoč. Bet vismaz nākamajai nedēļai vajadzētu būt labai. Vajag tikai ticēt... Un pēc trim stundām saņemties un aiziet trešoreiz šogad uz matemātikas praktisko. Oi, pirms sesijas gandrīz visi priekšmeti pašmācības ceļā laikam būs jāapgūst.