Tā kā braucu ar pašu pēdējo tramvaju pāri tiltam, rindā sanāca stāvēt nepilnu stundu. Pa to laiku vispār brīžiem sevi nepazinu, jo brīvi iesaistījos apkārtesošās sarunās un uz beigām sāku runāt ar tikai vienu džeku. Ar viņu vakara gaitā arī divreiz dejoju un... goda vārds, neatceros, kad pēdējoreiz vai vispār kādreiz kreklos pirmā skūpsta laikā pazustu mūzika un cilvēki apkārt. Kreklu tradīcijās, protams, atgriežoties no wc, mani uzlūdza cits, un pa to laiku viņi aizdevās prom. Mani tā arī nesanāca neatrast, lai atvadītos. Labi, ka zināju viņa vārdu+augstskolu, jo citādi iekš dr.lv neatrastu un tā arī viss pazustu - viņam iespēju atrast mani nebija. Lai nu kā, redzēs. Pamēģināt jau var, a to par K man galīgi nekas nav skaidrs.

 Bet pēc krekliem vakar no cita dabūju arī ielūgumu uz sālsmaizi Ķīpsalā. Teica, ka esot pusotrs litrs absinta. Noraustījos, bail pat domāt, kas būtu bijis, ja būtu aizgājusi, heh. 

 Visā visumā, vakars lielisks. Aizgāju pēc četriem, jo galīgi vairs negribējās dejot, bet sēdēt tāpat nesanāktu. Izdomāju sagaidīt tramvaju, jo tikai kāda pusstunda palikusi bija, bet ietaupījums ir ~Ls2,30. Izmetu līkumu līdz McDonalds, atmetu kafijai ar roku rindas dēļ un turpināju mest līkumu pa Vecrīgu, kā rezultātā tieši nokavēju pirmo tramvaju. :D Vakarā no mājām arī tā čammājos, ka dabūju puskvartālu skriet un ierados pieturā līdz ar savu transportu. Mērfijs, protams, parūpējās, lai sarkanās gaismas dēļ tramvajam pieturā nāktos stāvēt pietiekami ilgu laiku, lai es viņu mazliet nolamātu. Taču no rīta desmit minūtes līdz nākamajam reisam es sēdēju pieturā un lasīju tāsdienas Телеграф, kas, spriežot pēc abonenta uzlīmes, bija vai nu nočiepts vai arī izmests no netālu esošās Sumo kafejnīcas. Stilīgi tā piecos no rīta Daugavas krastā biezajiem cimdiem rokās un inteliģentu sejas izteiksmi lasīt avīzi, ne?