Skatos
vecās Jelgavas bildes.
[Un vēl.] Jau sen atpakaļ muzejā tādas ar interesi pētīju, vienīgi tas, kā ļoti pietrūkst, ir atšifrējums. Punkts kartē un debespuse, lai zinātu, ko iztēloties. Ja manos nagos kādreiz nonāktu laika mašīna vai vismaz iespēja ar to aizceļot kaut kur
[& atpakaļ], tas visupirms būtu 19. gadsimts. Pēc tam jau varētu gan uz Viduslaikiem, gan nākotni aizmaukt, bet gribētos kādreiz izjust tieši to laikmetu. Īsto.
Starp citu, pie
vienas bildes, kur attēlota Pils iela, sāku domāt un sapratu, ka nezinu, kur tāda Jelgavā ir... Un izrādās, ka tādas
vairs nav vispār. Irōniski, ka citviet Latvijā tādu ir, cik uziet, kaut vai
Varakļānos [no offense, ja nu kas], bet pilsētā, kurā atrodas lielākā baroka pils Baltijā, - nekā.