Bet divos naktī zvanīja džeks no trešdienas krekliem. Teica, ka esmu viņam tik foršu buču iedevusi, ka viņš nav spējis aizmirst. Aicina uz filmu un tēju. Situācijas kōmiskumam - tobrīd mēģināju aizmigt viena tāda gultā. Arī šīs trešdienas krekli, arī filma un arī tēja. Kā tad.

 Un tad vēl pavisam sen aizmirstais Ginekolōgs vakarā ir uzrakstījis, jautājis, vai neesmu pārdomājusi un negribu vēl kādreiz alu iedzert.

 Tak vēl taču aizvakar Egīls - arī no krekliem - būtu atbraucis, ja vien būtu paaicinājusi viņu. 

 Tāda aktivitāte vispār no džeku puses, taču šī nakts ir pagalam mani izārstējusi no attiecību atkarības. Tad jau man labāk šādi patīk. Iet uz krekliem, izklaidēties, flirtēt, bet neko vairāk, pat ne tikšanās. Un naktīs mierīgi&ērti vienai iemigt. Un nebūt nevienam neko parādā, nedarīt neko pienākuma pēc. Attiecības? Tikai tad, ja nejutīšos piespiesta. Respektīvi, ja tās ir man pa prātam.

 Eh, bet šis vakars... cik jautri sākās, tik stulbi izvērtās.   Jautrības no sākuma nudien netrūka. Vispirms gan nācās pasalt, gaidot džeku pieturā, bet tomēr sagaidīju. Maximā bija vērienīgās popkorna medības un viņa atkārtotais gājiens pēc kōlas, un tad jau pie viņa. Iemesls, kāpēc viņš kavēja pirmīt? Viņš izrādījās ieslēgts mājās, galu galā līda pa logu ārā. Khm, a iekšā jau arī pa logu jālien... :D Palodze acu augstumā, logs ielas pusē, kaimiņiem izklaide. Karoč, viņš ar kaut kādu kastu palīdzību iekāpa iekšā, paņēma manu somu un mēteli un padeva ķeblīti ārā. Ak dievs, cik tizli es jutos, kāpjot iekšā! :D Bet nu neko, ar pirmo reizi pēc nelielas saņemšanās ielīdu, viņš pēc tam atpakaļ kāpa ķeblīti savākt. 

 Nu un trešā smieklīgā epopeja bija vīna atvēršana. Vispirms viņš pats mocījās ar kaut kādu kreiso attaisāmo [kas bija tikai vītne un rokturis], pēc tam tjip es pudeli turēju, kas izvērtās tajā, ka viņš vienkārši mani ar visu pudeli gaisā cēla. :D Nākamā spožā ideja - iestumt korķi iekšā. Atkal viņš ar to attaisāmo čakarējos, un es ieteicu paņemt kaut ko biezāku, zīmuli kaut vai, un aizgāju uz wc. Atnāku atpakaļ un redzu, ka viņš ir ar aso galu iedzinis zīmuli korķim cauri ar āmuru. :D Tad viņš pamēģināja ar vēl kaut kādu trubiņu, bet tā izrādijās par īsu. Ieksrūvēja korķviļķi un padaudzīja pret sienu vēl procesā. :D Pudele, protams, jau pamatīgi nobesījusi un jau nāk prātā domas par kakliņa nosišanu nost. Uz tā darīšanu ar āmuru viņš nesaņēmās, paņēma cauruļu atslēgu [kkas līdzīgs] tā vietā un nesaprotu kā, bet nolauza nost tomēr kakliņu. Un iedeva man to izmest. Skats pa rubli - kakliņš, pa vidu korķis un visam cauri zīmulis. :D Nu un vīns tika liets caur tējas sietiņu. Glāzes uz istabu viņš atnesa ar vārdiem "pat nejautā", nolika uz galda un iedzēra kōlu. Pēc visām tām mocībām, lol. :D

 Nu jā, visam pa vidu vēl visādi jociņi, un ar to arī šeit apstāšos. Nakti negulēju, gaidīju pirmo transportu. Jo tuvāk nāca laiks iet, jo vairāk prātā nāca uzmācīgas domas par to, cik dažādos veidos es varētu nokrist, kāpjot ārā, bet sanāca tīri normāli. Lēnā garā aizčāpoju līdz autobusam. Iepkāpu, nopīkstināju ētalōnu, un ļoti, ļoti vēlējos, kaut beidzot būtu kontrōle. Citādi cik ar to neesmu braukusi, tikai vienreiz pārbaudīts ir sen atpakaļ. Ha, veselas divas pēc kārtas dabūju. Rīta možumam vēl viena pastaiga stundas ceturkšņa garumā mājup no autobusa, un tagad klausos mūziku un čilloju. Un jau stundu kā rakstu. Gulēt neiešu, satīrīšu visu te un uz Jelgavu maukšu. Vienubrīd jau bija doma pa taisno uz vilcienu... Bet dzīvoklis jāsakopj, nevar tā. 

 Jauku jums sestdienu, karoč!