Ak vai, nu ir stadija. Ja agrāk ar atbildēšanu K vilcinājos, kamēr otram easy drukāju, tad tagad ir otrādi. Liekas vieglāk kaut ko pusnopietni, pusikdienišķi un ne pa 7 tēmas x 1 teikums rakstīt un neturēt līdzi kreatīvajā verbālajā akstīšanās/filozōfēšanas tūrē, kas ir ar otru. Jau otrā vēstule no viņa, kas stāv nelasīta dienu, kamēr K atbildu uzreiz. Pēc tikšanās un parunāšanas dzīvajā palika vieglāk viņam rakstīt, it kā es būtu uzķērusi lielos vilcienos viņa runas/domas uzbūvi... Nu, sviestiņš tas viss, karoč.