Pati par sevi brīnos, bet tādu palagu K atbildēju... vairāk kā 2000 zīmju, c`mon! Esmu palaidusi savu egō brīvībā, lai izpaužas, tai pat laikā joprojām turpinu komentēt viņa teikto. Rezultātā rakstīt kļuvis vieglāk, jo centrējos uz sevi, nevis viņu. Lai gan viņš arī vairs nerunā tikai par sevi, pat jautājumus par manu ikdienu jautā. Besides, ceru, ka viņš sapratīs slēpto uzbraucienu, kas ir domāts zem mana viedokļa par to, kā rakstiskajā komunikācijā parādīt to, ka klausies otrā. *wazntmī*