Vakar normāli parunājām ar tēti pie vīna glāzes par visu to padarīšanu ar zemi Viesturos, kur Māris taisījās pirkt. Sakopoju visus viņa argumentus+domas, piezvanīju Mārim, padsmit minūtes norunājām par to un pēc tam vēlreiz dazas minūtes. Māris kā jau Māris, ar lietišku attieksmi par lietišķu tēmu `n tā. Es jau domāju, cik utōpiski butu, ja viņš pateiktos vai ko tamlīdzīgu... 

 Šorīt guļu, atnāk īsziņa. Hmm, tātad utōpiski, ja..? Māris pateica paldies par infō un ka tomēr pieņēmis lēmumu to purvu nepirkt. Cik patīkami tomēr ir sākt dienu ar paldies. :)