Meklējot veco mājturības grāmatu, uzgāju 3. klases dienasgrāsmatu. Gandrīz katrā angļu valodas stundā vērtējums "izcili", latviešu valodā bieži vien "lasa lieliski" un "brīniškīgi skaita dzejoļus". Hell, seriously? Es atcerējos šādas tādas epizōdes no ierakstiem, bet joprojām neatceros nevienu reizi kad būtu deklamējusi pantiņus. Žēl, ka neizkopu retōriku, kamēr augu. Bet nu ja jau es biju tik kruta priekš trīsklasnieces, nav brīnums, ka skolotāja mani atcerējās šīsvasaras klases tikšanās reizē.