es nesen biju uz vienām darba pārrunām, kurās solīja tāādu algu, ka man likās, ka viņi apzināti mani izjoko - lai redzētu lauku meitenes reakciju par tik lielām summām. tajā brīdī es sapratu - ja dabūšu šo darbu un man veiksies, ir vairāk kā skaidrs, ka nākamgad neatsākšu mācības, ja nu vienīgi neklātienē. otra lieta, ko sapratu - arī Latvijā ir iespējams bez augstākās izglītības pelnīt labu naudu, dzīvot, tā teikt, zaļi plus vēl kāpt pa karjeras kāpnēm. firma, uz kuras pārrunām biju, apmāca savus darbiniekus, viņi māca apmēram +/- to pašu, ko skolā.

par motivāciju - arī man tādas nav. es daru lietas, bet tajā pašā brīdī vaicāju sev - kam tas viss?

arī man ir 20. arī es mainīšu skolu.

nu tā kaut kā. gribējās izkratīt sirdi, redzot, ka kāds lielos vilcienos domā līdzīgi man.