Labrīt un lai Tev jauka šī diena! :)

 Ar visu to, ka aizgāju gulēt trijos, aizmigu stundu vēlāk un cēlos pirms sešiem, jūtos visnotaļ labi. Galveno lomu šeit laikam nospēlēja fakts, ka biju dušā, kurā apstājās laiks. It was like, ilgāk nekā parasti, respektīvi, vairāk kā stundu, bet patiesībā tā bija tikai pusstunda. Tagad sēžu ar savu rīta latte-wannabe kafiju un joprojām brīnos, kā tas bija iespējams. Un pie viena novērtēju viegluma sajūtu, ko sniedz dzīvošana vienai. Kad esmu tikai es, un varu mierīgi, dvielītī ietinusies, sēdēt dīvānā un dungot līdzi dziesmām. Skolu gan paredzu garu un jauko rīta sajutu apēdošu.

 Heh, dīvaini tomēr, cik ļoti man kā rūdītai pūcei patīk agrie rīti. Vienīgā problēma - pārvarēt gultas tik ļoti lielo pievilkšanas spēku. Ja tas izdarīts un ir pietiekami daudz laika, rīta cēliens kļūst baudāms pats par sevi.