Ar visu to gruzīšanos šovakar vairākas stundas no vietas klausījos Стас Пьеха - Моя Прекрасная Леди. Sasodīti skaista dziesma, manuprāt. Kopš sazin cik sen pirmoreiz to dzirdēju, tā joprojām šķiet tāda pati. Vispār pēc vakardienas jubilejas, kur, protams, skanēja krievu mūzika, man šodien neko citu negribējās kā dziesmas krievu valodā. Ne popu, bet tās skaistās. Savilku pa nakti pāris izlases, un tad šodien klausījos. Lielisks fōns darbam izrādījās. Valoda joprojām nav apnikusi, iespējams, ka rīt arī negribēšu dzirdēt nevienu citu. Man ir tā reizēm, ka šķiet, ka vienīgais, ko tajā brīdī mūzikā var paciest, ir kāda konkrēta kategōrija. Dziesmas vai nu pēc dzimuma, vai nu valodas, vai stila/grupas/mākslinieka.