Iegāju istabā, ieslēdzu gaismu un tur bija raibais, īstais taurenis. Brīdi stāvēju pasakā - gaismas staru ieskauta un taurenim apkārt riņķojot. Tik tiešām pārņēma burvīga sajūta, es vienkārši stāvēju zem lustras, smaidīju un griezos, ar skatienu sekojot taurenim. Galvā skanēja mūzika, un es totāli sajutos, it kā būtu kādā Disneja multfilmā brīdī, kad ir tā muzikālā daļa, kad visi dejo/dzied kā mūziklā. Skaists brīdis. Atgādina to rītu, kad pamodos un pirmais, ko ieraudzīju, bija tieši raibais taurenis, kas sēdēja uz aizkariem man blakus. Raibie taureņi man vienmēr liek pasmaidīt.