Ha, tikko tāāds prikōls iznāca! Tātad, zvana man tētis pirms stundas - viņš dārzā ar Audi, nevarot šamo pielaist, tūlīt jābrauc pie ārsta - saka, lai ņemot Volvō un braucu viņam pakaļ. Samiegojusies izlienu no gultas, sāku taisīties... Pēc minūtēm piecām piezvana, ka es varu nebraukt, viņš kolēģi sarunājis. Ok, es mierīgi tusēju pa māju apkārt.
Nupat viņš pārradās mājās. Es jautāju, kas tad ar Audi noticies.
t: Nezinu, nevarēju iedarbināt..
es: Konkrēti kā? Atslēgu pagriezt, pielaist nevarēji, vai ko?
t: Pielaist. Laikam kaut kas ar benzīna padevi.
es: A tu imobilaizeri nospiedi? [Volvō tāds nav jāspiež, Audi gan, lai iedarbinātu]
t: ..... [Sejas izteiksmes - no domīgas, līdz atcerošai, ar arvien pieaugošu smieklu piedevu]
Beigās abi rēcam. Tā, lūk, ir - pierod, un tad vēl taisās mašīnu ārdīt ārā, lai atrastu problēmu. Šito viņam vēl pieminēšu. :D