Pamošanās šodien bija jocīga. Pamodos no tā, ka zvana telefōns. Skatos - zvana Māris. Un te sākas jocīgā daļa: es domāju, ka tas nav tas Māris, bet gan vienkārši kaut kāds pavirši pazīstams, nesvarīgs Māris. Tas jau nekas, ka telefōnā ir tikai viens Māris, lol. Tā ir, kad smadzenes vēl guļ. Nu jā, sarunai sekoja ātra celšanās/ģērbšanās, jo man tika dotas 20 minūtes, un tad es biju lejā pie autō, kur tētis ar Māri apsprieda vadu vilkšanas salōnā iespējas. Gribētos kādreiz iemācīties viskaut ko par autō, lai varētu iesaistīties sarunās ar vīrieškārtas pārstāvjiem. Cerams, ka tas ir iespējams, ka tam nav jābūt gēnos.