Apnika to atdzīvojušos radību rosīšanās manā vēderā [nē, man nav cērmju or smth, šitie ir fakin spārnaini], tāpēc izgāju ar riteni izvēdināties. Nominos ~18 kilometrus. Nebūtu uznākusi tumsa, pabrauktu vēl mazliet... Iespējams, tas nebija prātīgi darīts, ņemot vērā, ka rīt visu dienu jāpiedalās konferencē, respektīvi, jābūt uz papēžiem, but I don't care. Rīt būs cita diena, es tikšu galā, un vispār - braukšana iedarbojās, jo tagad vēderā un galvā ir miers. Vēl duša, un tad jutīšos pavisam kā cilvēks. Apātiju/depresiju noņēma vakarnakts, vakarnakts sekas - mīšanās ar riteni, pieskaitām klāt endorfīnu vēl, so, tagad man tiešām viss ir kārtībā, garīga tīrība un miers, lol. Un drīz būs fiziska tīrība, so, vēl labāk.