Trešo nakti pēc kārtas esmu pavadījusi, skatoties Gossip Girl. Hell, lai arī cik mazohistiska šāda nodarbe nebūtu [morāli, ne fiziski], šovakar plānoju turpināt to darīt. Mazliet, jo piektdien ir agrās lekcijas, bet nu enīvei. Un neskatoties uz to, cik ļoti gribētos ko tādu savā dzīvē - tāpēc jau tas ir tik mazohistiski, skatīties un kinda apskaust.. Gribētos visu, jebko, bet kaut ko, jo šobrīd tajā nav nekā. Varētu atrast kādu putekļainu, zirnekļtīktiem aizaugušu stūrīti, nolīst tajā, saritināties kamoliņā un gulēt ilgi, ilgi... un sajūta būtu tāda pati, kāda tā ir šobrīd. Man izmisīgi vajag krāsas, piedzīvojumus, emocijas, cilvēkus... Un skatoties GG, nespēju nedomāt par to visu. Cik ļoti man patīk bužināt matus, piemēram. Džekam, ne sev, protams. Argh, ir tik sasodīti daudz visa kā, ko es gribētu, bet vēl vairāk - kā man sasodīti pietrūkst.