Auč.
Kā man patīk spontānas idejas un negaidīti piedāvājumi..! ^^

Mani ceļi ir mazliet beigti, bet uz kalna vismaz ir ziema un sniegs. ^^ Tiesa, dēli pret slēpēm mainīt man neatļāva, ko gribēju darīt pēc pirmajiem mēģinājumiem tikt līdz pacēlājam. Tā nu man nācās turpināt krist un celties, celties un krist .. Nu vismaz bremzēšanas pamatus viņam man izdevās iemācīt. Tas jau ir brīnums. Bet vispār kā blondīne jutusies tik daudz reižu vienā dienā es jau sen nebiju. Un izrādās, ka krutie džeki ar snoviem ir visai izpalīdzīgi. :D

No Baldones uz mājām 40 minūtēs, un es vēl esmu sveika un vesela, tāpat kā leģendārais Audi. Brīnumu laiks, u know.
Nē, bet bija labi. Pēc kāda laiciņa atkal gan jau braukšu. Un šoreiz offic ar ceļu sargiem.