anta ([info]softdb) rakstīja,
@ 2010-03-23 19:28:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:hokejs

 Pirms kādām divām stundām, gatavojot mandeles cukurā, gadījās tāds kuriōzs, ka smējos kādas padsmit minūtes totāli un vēl tagad smejos atceroties. Vpročem, stāvu pie plīts, maisu savas mandeles, a tētis sēž tik un komentē. Man apnika, nolēmu viņu nodarbināt, ja jau prom neiet. Teicu, lai padod kanēli un pēc tam medu. Kanēlis ok, medu viņš izmeklējās pa plauktiem, atrada burciņu, atvēra un padeva man. 
     es: Nē, man nepatīk, kā viņš smaržo. Dod citu!
     tētis: Da normāls medus!..
Tad, lai pierādītu savu vārdu patiesīgumu, viņš paņem kādu pusēdamkaroti un iebāž mutē... Un es daudz atdotu, lai šajā brīdī viņš būtu ticis filmēts. Jo tas izrādījās nevis medus, bet Evijas smēre. xD Neaprakstāma sejas izteiksme, goda vārds. Un tas, kā viņš lēnām izņem karoti no mutes ar to pašu sejas izteiksmi un pasaka "kurpju smēre"...  To visu tik ļoti vajadzēja nofilmēt! Neaprakstāmi, bet ļoti, ļoti lol.

 Ps. Bet mandeles piedega, sasodīts. Ļoti piedega. Bet nu tā bija pirmā reize, man nebija ne jausmas, kā tam jāizskatās un nepareiza ilūzija par procesu, tāpēc tagad es zinu, kā jādara, un mani gaida jauna mandeļu paciņa.


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?