Astoņas stundas seriāla. Ups, laikam mazliet par daudz. Ja šonakt murgošu - zināšu, ko vainot. Toties jau tagad zinu, par ko vēl šitādus seriālus vainot. Proti, gribas, lai dzīvē arī tā būtu. Princis baltā zirgā jau nu gluži nē, bet tas Īstais, tās dramatiskās un dinamiskās iepazīšanās, tās patiesās jūtas... whatever, vārdi vairs īsti kārtīgi galvā nevirknējas. Vpročem, satikt un iemīlēt. Abpusēji.
     Bet pagaidām es eju mīlēt sevi, respektīvi, ļaut sev gulēt beidzot.