Pēdējā laikā arvien biežāk sanāk aizdomāties par iespēju paņemt akadēmisko. It's like, man ļoti patīk mani priekšmeti 'n stuff, bet pati mācīšanās principā ir piegriezusies. Kā nekā, jau gandrīz 13 gadus nonstopā to vien daru kā stūķēju galvā informāciju. Es jau zinātkārs cilvēks, cenšos pēc iespējas vairāk sevi izglītot, so, tāpēc arī... Garīgs norurums, something, nezinu. Apnikums. Drīz vajadzētu sākt darīt to kaudzi darbu skolai, pēc tam atsāksies lekcijas un tad mežonīgā tempā līdz vasarai ar visu sasodītā kursadarba rakstīšanu. Vakar atsūtīja kursadarba nolikumu, tb, metōdiskos norādījumus, 50 [!] lappušu apmērā. Ēh, šomēnes jutos sasodīti labi, neko īpaši nedarot. Nu ja es paņemtu gadu brīvu, mājās caurām dienām nesēdētu, protams. Tad vajadzētu ar Edmi parunāt, lai viņš man sarunā kaut ko - darbiņu, mitekli. Neko wow, vienkārši kādu laiku īpaši neiespringt morāli. Padzīvot. Viela pārdomām, u know.