Žēl, ka ir tādi džeki, ar ko dzīvajā ir jautri un forši komunicēt, bet sarakstīties - svētās šausmas. Tad ir tā, ka pēc katras vēstules nosūtīšanas ir cerība, ka neatbildēs, bet pašai neatbildēt neļauj princips atbildēt uz jebko [tā ir, kad pie nebeidzamas sarakstes pierod..].
     Bet nu labi, lai paliek sarakstes, to var pieciest. Galvenais, ka labi kopā.