Vēl man pēdējā laikā parādījies ieradums iemigt, turoties pie Māra monētiņas [ko velku nost tikai tad, kad jābūt svinīgā paskatā, bet pat tad viņa ir līdzi makā]. Līdz ar šī paraduma apzināšanos sāk uzmākties paranoiskas domas, ka varbūt vajadzētu monētiņu nomainīt uz kādu citu karekli, tādu, kas būtu mans. U know, cilvēkam vienmēr vieglāk vainot ko citu, ne sevi. Es ar' tāpat daru - ja nu man neiet ar džekiem tieši tāpēc, ka tā ir Māra dota monēta? Bet tad es padomāju, ka monētiņa man ir kopš pagājušās vasaras, un ar to kaklā ir noticis tik daudz visa kā un ar tik daudz džekiem darīšana bijusi, ka visa šāda veida spriedelēšana šķiet absurda.
     Vai arī es vienkārši raustos to dāņu krōnu nevalkāt.

     Brr, un tagad es taisos sadūšoties beizot izlīst no pleda un ielīst dušā. Tāpat jau no grafika atpalieku.