Pat nezinu, vai, piemēram, vispasaules meitenīšu apvienības dievinātā Krēslas Edwarda satikšana šorīt parkā, ejot uz skolu, mani būtu pārsteigusi vairāk kā tā cilvēka satikšana, ko satiku. Jo tas bija Māris, lol. Laikam jau normāli, ka viņš tur gāja, bet man jēdzieni Māris un vilciens tik ļoti vairs nesaistās kopā, ka 'O_o' sejas izteiksme nepazuda arī pēc pāris minūtēm.
     Bet pats smieklīgākais - viņš mani pats [!] pasveicināja. Dižais pasūtītājs! Roka sveicienam gan tā lēni cēlās, bet fakts paliek fakts. Apsolu, kādreiz piespiedīšu viņu pateikt, kāpēc viņš tā izrīkojās, mani pasūtot. Lai pats pasaka, he he.