Esmu kādreiz rakstījusi, ka man vakaros uznāk liriskās/nostaļģiskās atkāpes no normas? Hmm.. Jā, laikam teicu kaut kad..

Īstenībā es nožēloju, ka tovakar, kad Elejā biju, atdevu Cukuram atpakaļ viņa džemperi. Viņš gan teica, lai nevelku nost [man tomēr bija plāns krekliņš un rudens jaka, tā kā biju rēķinājusies ar mašīnas apkuri], atdošu pēc tam kaut kad, bet es - nē, nē. Atdevu. Ēh, tas būtu bijis labs iegansts tikties. Jo tagad man nav ne jausmas, [VAI] kas notiek. Nezinu, kas viņam tur bija noticis un vai joprojām viss ir ne tā, bet as to me, tā pēkšņi ir kinda klusēšana. Viss izskatījās labi arī pēc tā vakara, bet tagad... Ēh. Būs kādreiz jāpajautā, bet pagaidām jāiet gulēt.

Nezināšana sucks.