Un izrādās, ka jaunais priekšmets ar nezvēra cienīgu nosaukumu "Informācijas fiksēšanas un interpetēšanas praktikums" īstenībā principā ir ievads žurnālistikā. Vismaz pēc pirmajām dubultajām lekcijām, kurās tika runāts pamatā par žurnālistiku, man tā šķiet. Bāc, pat ja no manis pēc mācību pabeigšanas defaultajā specialitātē nekas jēdzīgs nesanāks, es tik`n`tā būšu ieguvusi tik vispusīgas un noderīgas zināšanas, ka nenožēloju, ka neaizgāju uz LU. Nezinu, kā tur būtu bijis, bet, tā kā tur ir ekonōmiskās attiecības tomēr, gan jau ka neko tādu nemācītu.
Tā, lūk. Kas attiecas uz studiju priekšmetiem, es pieņēmu pareizo lēmumu todien vasarā.

Ā, jā, šodien mums bija jāraksta preses relīze. Nezinu, par kādām situācijām bija pārējiem, bet man bija izcili murgaina patrāpījusies. Veikalu tīkls, kas bankrotē, bet cer uz labākiem laikiem, līdz ar to liek par veikalu slēgšanu rakstīt kā par īslaicīgu darbības pārtraukšanu. Izdomāt iemeslu, uzrakstīt relīzi [nepilna 1 A4 drukātā veidā, bet ar roku, protams, vairāk] un tas viss nepilnā stundā? Damn, labi ja pusi apjoma paspēju, bet nu tā puse šķita salīdzinoši laba. Nav nekāda saldā un laiskā dzīve PR speciālistam.