Ak Dievs, kas gan VĒL stulbāks man šobrīd varētu skanēt galvā, ja ne tā dziesma, ko manā pagalmā dziedāja divi džeki, ejot man aiz muguras? Un par kuras vēl-padziedāšanu laipni parūpējās vakara turpinājums? "Abrakadabraaaaa, tava maģija labaaa.." Kā tikko sameklēju, tas ir kaut kāds Musiqq. Jēziņ, bet skanēja viņiem daudzreiz labāk kā oriģinālā. xD

Bet par visu pēc kārtas. Saucas, sēdēju pie pc, domāju, ka nav, ko darīt, izdomāju, ka jāaiziet uz klubu un 10 minūšu laikā jau biju ārā no mājas. [Heh, ja vēl uz vilcienu varētu tik ātri sataisīties no rītiem...] Vakariņš notikumiem bagāts izvērtās, salīdzinot ar iepriekšējiem oi–cik–daudz. Tōnusā bija... nu jā. Nosēdēju pusstundu, skatījos, kā lēnām sarodas cacas, urlas un cilvēki, skata pēc laiku pa laikam pastaigājot apkārt vai izkūpinot [vairāk izkūpinot, nevis izsmēķējot] pa cigaretei... Līdz uzradās viņš. Rusļiks, lol. Paprasīja šķiltavas, pastāvēja parunāja ar draugu un tad aizvilka mani dejot. Vismaz negrābstījās, tas pozitīvi. Tikai skatījās uz manu dekoltē. Laikam cerēja uz kādām certain darbībām vēlāk, nabadziņš. Nabadziņš tāpēc, ka pēc minūtēm 20 es brutāli notinos pirmajā izdevīgajā brīdī, kad viņš atkal ar draugu kko runāt sāka. :D Priecājos, ka viņš man nesekoja un neredzēja, ka eju prom. Gan jau ka domāja, ka uz tualeti aizgāju. Ak, ļaunā es... :D Neriskēju ilgāk palikt, pēc tam būtu grūtāk pazust. Bet goda vārds, ceru, ka nekad vairāk vairs to džeku vīrieti neredzēšu. Tb, tuvākajās pāris dienās, pēc tam būs aizmirsis.

Un aizejot mājās un pasēžot pie pc mazliet vakaram uzradās mega ātrs turpinājums – 5 minūšu laikā atkal biju ārā. Tas kad man jau bija nolemtības sajūta, ka viss, nekā vairāk par gulētiešanu priekšā šovakar nav. Visādi pārsteigumi var gadīties, jā. :D

Dialōgs ar vienu citu džeku:
- Сколько раз я тебя встречаю и ты меня посылаешь нах*й? [kaut gan es wnk biju gājusi prom, neko nesakot, kad viņš mēģināja iepazīties]
- Три. Послать ещё раз?
- Ну давай. Скажи "пошёл нах*й"!
- Пошёл нах*й.
- Супер. [pieceļas uz aiziet, lol]