Pēdējās trīs naktīs [no kurām viena bija diena] esmu gulējusi ap 12 stundām katru nakti, bet pamostos vienalga tā, it kā būtu gulējusi tikai kādas 6 stundas. Gribas gulēt. Wtf? Lai vai kā, par dzīvi runājot, skaidrāk iezīmējas tas, ka mana vēlme pēc kompānijas naktsdzīvei nav tikai stulba iedoma or smth. Dzīvosim, redzēsim..

Ps. Mani vienmēr ir mazliet pārsteidzis tas, cik tukša šķiet Jelgava svētdienu pievakarēs. It kā jau cilvēki ielās ir, viss ok, bet mašīnu maz, un tas laikam arī rada to sajūtu. Izejot no mājas svētdienvakarā, viss vienmēr ir tieši tāpat, bet tikai svētdienvakaros. Tukšums, klusums, pelēkas debesis. Ir jau izņēmumi, protams, bet vairumā gadījumu tā ir. Vai arī tikai man. Vai arī es reti eju no mājās ārā svētdienās.

Viss, jāstrādā. Fucking daudz neatliekama un ne-nenododama darba.