Ir pagājusi stunda, esmu pačakarējusies ar programmēšanas uzdevumiem un atkal jūtos kā cilvēks. Galvenais - tikai nesākt atkal domāt. Jāaiziet līdz virtuvei, jāsameklē kas ēdams, a to vēders sāk dot par sevi ziņu. Ar šodienas sātīgajām pusdienām viņam laikam nepietika, hell yeah.

Bāc, tik dīvaini uzreiz rakstīt normālā tekstā.. Biju jau pie Paskāla kursōra pieradusi, tgd nevarēju ierubīt, kas tā par mirgojošo vertikālo svītriņu. :D