Laikam esmu nepareiza, bet es cita labā būtu darījusi vairāk. Īstenībā tāds šausmīgi neforšs vakars. Tā jau kaut kāda fucking feeling iekšā sēdēja, un tad vēl šitais.. Nebūtu Jelgavā 2 klubi, kuros ir visa Jelgava, goda vārds aizietu izvēdināt galvu. Braucienu uz Rīgu vienatnē negribu tieši tāpēc, ka vienatnē. Bet šeit pie pazīstamiem negribu būt viena. Pūlī vieglāk pazust.
Nu ko, man vismaz būs Twix, kuru ārprātā sen ēdusi neesmu. ^^

Būs jāpārdomā, cik daudz ne-sev kaut ko darīt. Jo sorry, pieņemt, ka citiem ir savādāki uzskati un šķietamās iespējas, es joprojām līdz galam nevaru.

P.s. Ak, jā, un es taču biju pietiekami naiva, lai godīgi ticētu viņa "labi, papīrus dabūsi rīt". Man nebūtu nekas pretī dabūt vēlāk, bet pēc pašas būtības šitais mazliet iegriež un paņem sālstrauciņu, lai sāli varētu virsū uzbērt. Tas, ka teicās šodien atdot.

____________
Kā, pv, lai iemācās nospļauties par citiem un nebojāt sev garīgo par lietām, kas nav atkarīgas no manis? Nudien gribu iemācīties dzīvot, kā to dara viņš - freeflowā, lieki nedomājot un vadoties pēc pāris galvenajām prioritātēm.

Upd. Šovakar gribu kaut ko no sekojošā: piedzerties/iztrakoties rokkoncertā/kaut cik izskatīgu džeku, jo ar visiem šiem variantiem var aizmirsties. Heh, un kā jau tas dzīvē notiek, nejūtos pietiekami motivēta, lai kaut ko no tā dabūtu. Tātad vienīgais, ko es jūtos spējīga darīt, ir žēloties, bet to tā kā darīt nevajadzētu. Damn, kāpēc es izdzēru to vīnu pirms šodienas..?