Heh, kvalitāte šitajam tik tiešām ir šausmīga. Sāku pārlasīt un sapratu, ka sviests, bet whatever. Pēc gadiem varbūt lasīšu un būs interesanti. :D

Tas ir tikai un vienīgi apbrīnojami, cik ātri vecāki spēj pilnībā sačakarēt man garīgo.Viņiem pa vienam jau tas izdodas tīri labi*, bet abi kopā... Cita vārda kā graujoši nevaru atrast. Nav jau laba attieksme, zinu, bet tur nekas vairs nav maināms. Īstenībā kādreiz biju domājusi par šito. Neatceros, vai jau kkad nerakstīju, bet savulaik nonācu pie secinājuma, ka attiecības ar mammu man sačakarējās, kad sāku būt kopā ar Kretīnu. Nu un tētis komplektā. Kretīns bija pirmais, kas man parādīja, ka var būt mīļums/maigums ne tikai bērnu un vecāku starpā, kā tas bija bijis pirms tam; kas man to iemācīja. [Edmis un visi tie prikōli un parōdijas par attiecībām 'n stuff īsti neskaitās.] Bērnībā man ar vecākiem bija ja ne atklātas, tad drīzāk mīļas attiecības vārda tiešā nozīmē. Visādas mīlināšanās u. tml. Varēju mierīgi, teiksim, iesēsties mammai klēpī un skatīties TV. Nu lūk, un tad es pārslēdzos, attālinājos un turpinu to darīt vēl joprojām. Attālināties. Svētkos ja arī apsveicu, tad tikai pēc mudinājuma. Skumji mazliet, ka šitādā grāvī aizgājis**, bet nav arī tik traģiski, lai gribētu mainīt. Vienkārši nepatīkami, tāpeč cenšos neuzturēties dzīvoklī, ja tur ir vecāki, vai arī maksimāli baudu vienatni mājās. Tagad mana ģimene ir draugi. Ir jau vēl otrā [trešā? whatever, bet liela] niša manā ..ēm.. dvēselē, vai?, kas pagaidām stāv tukša. Gandrīz. Tā ir Viņam, lai arī kurš tas būtu, bet tā ir cita ōpera.

Da labi, nav man tik traki mājās. Kad es pati ierosinu komunikāciju - ir ok. Ar tēti ir tiešām saturīgas diskusijas, arī ar mammu var parunāt. Bet es laikam esmu pārāk liels un netaisnīgs egoists, ka pretēji apgriezt situāciju neļauju.

* 100% vienmēr nostrādājošs paņēmiens ir ienākt manā istabā bez brīdinājuma, ja es klausos mūziku un esmu iegrimusi kkādās savās nodarbēs pie pc. Gandrīz vienmēr nostrādā arī pienākšana/pieliekšanās pārāk tuvu. Es zinu, ka tas ir fucking, fucking, fucking nepareizi, bet tā tas ir. Tik maz vajag, lai es nonāktu eksplozīvā stāvoklī.
** Vispār jau šitam visam apakšā vēl ir citi iemesli, viņu attieksme un tamlīdzīgi. Sarežģīta situācija, kurā divi cilvēki izaudzējuši monstru. ^^

Offtopikam. Skatījos visādas vecās bildes un sapratu, ka vairs nespēju iztēloties bijušo. Atceros viņa seju kkādās konkrētās situācijās, bet tā vispārīgi - nē. Lai vai kā, viņš joprojām ir bezmaz vai mans skaistuma ideāls. Heh, atceros, kā pāris reizēs attiecību sākumposma biju viņu vērojusi un saskatījusi arvien vairāk perfektu iezīmju. To laikam sauc par idealizēšanu. Taču viņam ir tāda viena dziļdomīgā izteiksme, kad viņš tiešām izskatās skaists. Bļe, jūtos stulbi, tā sakot, bet tā ir. :D Nu un augums.. Ēh, pamielojies un pietiek, meitenīt. Btw, pašvērtējuma celšanai viņš man offic palīdzēja. Iepriekš bija šāds tāds daydreaming, bet pieļaut domu, ka tiešām būšu kopā ar, piemēram, viņu, es nevarēju. Vēl vairāk - smietos, ja man kāds pastāstītu, kā būs pēc laika. Jā, atzīstu, ka man ir šausmīgi mazvērtības kompleksi, un tāpēc es pat nedomāju par tādiem kā viņš. [Starp citu, smieklīgi, bet fakts - arī Kalniņa jaunskunga gadījumā bija tas pats.] Kas man visvairāk patīk pēdējos gados, ir tas, kā es attīstos, atveros un mainos, un tām attiecībām viennozīmīgi ir liela loma šajā visā. Es primoreiz tā nopietni iemācījos justies vērtīga. Tiesa, jūtu, ka tā vērtības izjūta tagad atkal sāk zust, kas diezgan sucks. Tā, man steidzami vajag džeku! :D

_______
Man mazliet apnika izlikt sevi. Vai nu tas nogurdina, vai nomierina, bet ilgi to darīt nevar. Man par lielām šausmām, šitais viss ar nelieliem pārtraukumiem tapa stundu. Šobrīd pulkstenis ir 23:39. Jēziņ.

Heh, tikko virtuvē klāstīju tētim Dekarta filozōfijas pamatprincipus un viņa izmantotās metōdes, mazliet pieskaroties arī Kantam, un, paklausoties sevī no malas, sapratu, ka tas izklausījās fuuucking līdzīgi tiem tekstiem, ko lekcijā runāja filozōfijas pasniedzēja. Taisni vai brīnums, no kurienes manī tādas filozōfiskās leksikolōģijas čakras atvērās. Vienu es zinu toč - gribu, lai tās atvērtos arī nākamnedēļ, kad šai jaukajā priekšmetiņā ir kd par nieka 2000 gadu un dafiga filozōfiem, un viņu uzskatiem par dzīvi, dabu, Dievu un ķieģeļiem.

Arlabnaksniņ. ^^