Pēc kāda laika ikdienas braukšanas ar vilcieniem es būšu vai nu nojūgusies, vai pieradusi. Pagaidām tik bieža braukšana [JAU!] mani ietekmē wnk graujoši.Stulbums kaut kāds. Pagaidu risinājumi - gulēšana/kompānija. :D Šodien sāku audiobook klausīties, jo arī mūzika īpaši nepalīdz vairs. Kaut arī vilcienā neko daudz no viņas nedzirdēju, jo atrubījos jau Baložos kkur, turpmākā visai ilgā klausīšanās parāda, ka kādam laikam derēs. Ha ha, toties ar to atrubīšanos labais bija. Kad aizmigu, vagons bija pilns. Pamostos, atveru acis, ieraugu sarkano uzrakstu 'Jelgava' virs durvīm, nevienu cilvēka apkārt neredzu, panikā pielecu kājās uz skrienu uz izeju, lai nebūtu atpakaļ jābrauc [xD], un tad ieraugu, ka vilciens stāv Cukurfabrikā. Heh, pasmejos un eju atpakaļ sēdēt. No rītiem gan šitādus trikus taisīt nevarēs, a to vēl līdz Rīgai aizbraukšu [ja ne kkur tālāk].