Tumšais logs izskatās īpaši tukšs. Apsēžos uz palodzes vēsumā. No kaimiņa palodzes mani vēro nedaudz satraukts kaķis. Kāds dzīvo rokas stiepiena attālumā no manis, bet es viņu nepazīstu. Zvērs ir nomierinājies un liek ratu mierā. Kaut kur tumsā dzīvo krūzīte ar aukstu kafiju. "Eh, būtu cigaretes," nodomāju, ieraugot zemē nomesto sērkociņu kastīti. Istabas otrā stūrī tumbas man klusi piebalso: "Город забирает силу... Вот и ты пропал..."