"tai pat laikaa man naak smiekli, jo ir pilniigi skaidrs, ka sis naids ir pilniigi absurds, irracionals, nereaals, nu, nevar buut iists - vins tak ir aarsts, es vinam maksaaju, es vinam maksaaju, lai vinu niistu" - totāla tufte, jo psihoterapeits ir, lai tu viņam atklātos; tā pamatīgi, dziļi un īsti. Un to jūt jau pašā sākumā - ir kontakts vai nav. Un nīšana nav normāla padarīšana. Visticamāk, ka tas pat bremzē tavu atvērtību.
Ja gribi nīst un to to nīgrumu kaut kur izlikt uz āru, tad jāiet uz karatē pulciņiem, varbūt pat sanāks lētāk :)