es esmu trešais gadījums. es vienmēr teicu un gāju runāt, un dabūju atpakaļ samainīto somu, bet reiz man izkrita lācītis pa viesnīcas logu un pazuda, un nelīdzēja ne meklēšana ne kājas sišana ne raudāšana ne runāšana, tas bija pazudis un viss. un tad tas lācītis pie manis atbrauca uz latviju, pēc vairākiem mēnešiem. protams, es racionāli sapratu, ka tētis to lācīti ir nopircis tādu pašu, bet es ticēju, es no sirds gribēju ticēt, ka mans, tieši mans lācītis ir atgriezies, un vēl tagad ticu savam lācītim