tavā gadījumā - tavs vecāks tevi neatstāja otram, lai realizētu savu organizēšanas kāri, bet tevi tur iesaistīja un tavu mieru pakļāva tomēr savām vajadzībām.
padomā tagad, kā būtu, ja tu būtu atstāta kādam no taviem radiem, kamēr māte to pašu darītu un tu nebūtu tur klāt.

manuprāt par to bija tas ieraksts.

kompromiss jau ir kaut kur pa vidu. kā tev bērnībā vajadzēja mieru un pagulēšanu tais rītos, kad rāva augšā sev līdzi, tā tiem, kas tika atstāti un varēja izgulēties, noteikti ir vajadzējis arī pietrūkstošā siltuma un klātbūtnes.

visticamāk, ka abos gadījumos viss noticis ar labākajiem nolūkiem un abos gadījumos tas nācis kaut kādā ziņā par labu.

bet jā - es arī nesaprotu, kā var izvēlēties neredzēt. bet visticamāk, kad jāizvēlas, vai paēst vai redzēt neēdušam, visticamāk, ka tad vairs nav ko prātot. tad dara un viss.