iedomājos, cik ļoti sarežģīts ir cilvēks. atcerējos Tavu ierakstu ( es pat biju saglabājusi pie atmiņām)- "es tikai ļoti ļoti esmu pateicīga savai mātei, ka viņa nekad nav mēģinājusi mani atrunāt, pat nekad nav apspriedusi manus lēmumus,
jau no 12 gadiem es tikai pateicu: es gribu braukt tur un tur, un man tika iedota nauda un viss, pat arī tad ja naudas nebija vispār "
un kokteilis, kas veidojas ar stāstiem, kā Tevi atstāja ar brāli utt. nja...
Dievs esot detaļās, nez, kas ir caur šīm pretrunām>?