Nu labi. Bet te nerakstu par tiem uz rokas pirkstiem saskaitāmajiem izņēmumiem.

Līdz šim tusiņos esmu redzējusi tikai pavisam pārliecinātus dejotājus puišus. Tomēr svešas meitenes dejot neaicina. Meitenes bez sava partnera var malā nostāvēt 3 stundas un neviens neaicinās. Piemēram padejoju sacensībās, vesela kaudze puišu sēž malā skatās (redz, ka protu dejot), bet pēc tam tikuntā klāt nenāk, neaicina...
Ejot uz salsas nodarbībām sapratu, ka puiši iesācēji uz tusiņiem tiešām neiet. Man vēl nav radusies skaidrība kādēļ viņi vispār iet mācīties :)
Man domāt, ka mācīties dejot iet, jo gribas dejot. Tomēr tikai 1x nedēļā nodarbībā, tas man šķiet nav gluži dejošana savam priekam. Un liela daļa no tiem puišiem pat nav atnākuši līdzi savām meitenēm mācīties, bet mācās paši dēļ savas izvēles.

Ā, vēl ir tādi pārliecinātie puiši, kas baigi labi vada meiteni, danco, bet uz meiteni vispār neskatās. Principā viņiem tā partnere ir pilnīgi vienaldzīga (izskatās, ka viņi varētu dejot arī ar slotaskātu). Un tur man atkal pazūd sapratne par šādas dejošanas jēgu.

Es salīdzinu ar savu pieredzi Briselē, kur skolotāji uzskatīja par patīkamu pienākumu izdancināt pēc iespējas visas meitenes. Salīdzinu arī ar tusiņiem tur, kur netīšām apgrozījos starp visspējīgākajiem dejotājiem, tur vienmēr dejas bija garantētas arī tad, ja nebiju profesionāle.

Vispār esmu vīlusies, bet vēl ticu, ka ir kāds klubiņš Latvijā, kur situācija ir labāka. Šodien esmu jau nogurusi, nevarēju diemžēl skaistāk izteikties.