man vajadzēja veselu gadu, lai izšķirtos un liktos mierā. un es to gadu sakostiem zobiem novilktu. es meditēju, gāju pie psihologa, es dzert ja gaju, mobzi mājās atstāju, es mierinājumu meklēju un atradu citos vīriešos un strādāju divās maiņās, lai nebūtu laika domāt. GADU!!! un tad viņš piecās minūtēs nolika mani uz lāpstiņām aci nepamirkšķinot. un zini.. tā viena nakts bija tā gada vērta. protams pēc tam es atkal pārdzīvoju.. bet liekuļošu, ja teikšu - kaut tas nebūtu bijis :)))