Nu, mūs ar māsu divatā bez jebkādas pieskatīšanas atstāja nedēļām ilgi, paika ledusskapī ir, vot, ar pārējo tieciet galā pašas. Rezultātā kas ir sanācis - māsai ir sava ģimene, viņa ir ļoti saimnieciska, vada savu firmu, spēj noorganizēt jebkādu pasākumu līdz sīkākajai detaļai, vārdu sakot, uz viņu var paļauties. Man viss ir otrādāk, bet nu šobrīd es arī dzīvoju Kārtīgi!;) Atkarīgs tas viss drīzāk bijis no tā, kāds ir mūsu temperaments, raksturs, uzskati par to, ko dzīvē vajag, ko nevajag.
Tas, ka bijām "novārtā pamestie bērni", ir atstājis sekas, bet par tām visbiežāk zinām tikai mēs pašas, funkcionēšanu sabiedrībā tas diez ko neietekmē. Zinu neskaitāmas lietas, kuras es būtu gribējusi savādāk, bet tā nebija, tad nu atliek tikai samierināties un dzīvot uz priekšu.
Piedošanu, ka iemaisījos jūsu sarunā;)