Nez, man šķiet, ir sievietes, kuram Tas Viss sanāk dabiski, teiksim, uz savu māsu paskatoties, man šermuļi metas, iedomājoties, ka tas viss būtu jāpaspēj man, bet viņa izdara ar vieglu roku un vēl paspēj visu ko ctu, plus atpūtai paliek laiks utt.
Savukārt kad līdzīgos apstākļos iedomājos sevi, tad ir skaidrs - tikai stipra atbildības sajūta man neļautu paļauties uz "gan jau viss notiksies pats" situācijā, kad man negribēsies darīt neko.