Tā ir tāda liela svētība, mīlēt savu darbu.pat tad,ja tā ir daudz, bet tomēr pieņemu, ka Tavējais apjoms ir padarāms, un nevienam citam dibenu neplēš. Es šo savlaik jau atēdos,ka nevarēju aizmigt, domājot par darāmo un kā lai uzspēj, tāpēc nospļāvos un uz vecumdienām ieriktējos darbā, pēc kura guļu labi un nekas dibenu nevienam neplēš. Un man mans darbs patīk, pat tā nejēdzīgā un garlaicīgā daļa,jo es kopumā tam esmu ļoti pateicīga, ka virs galvas nekarājas termiņi un birokrātiski priekšnieki. Apsveicu, Tev ir Mīlams Resnītis un Mīlams Darbs! Kādreiz būs arī Mīlama māja?