Es domaaju, ka ne veetraina. Bet taada... nu, piemeeram, man maajaas vakar shodien bija skandaals- drauga maasai dzimshanas diena. Itkaa visi sapraatiigi pieaugushi cilveeki. Bet ieceertas. Taa tachu tikai mana gjimene. Tur tak buusim tikai es vinja teevs maaminja. Mees jau tikai apsveikt un kafiju iedzert. Kad es pateicu kategoriski ka neies cauri, ka tad lai karantiineejas taalaak citur, jo mana imunitaate shobriid taadu risku nepienjem, tad visu dienu ar mani nerunaaja. Uz telefonisku apsveikumu maasa atbildeeja tik salti cik vien vareeja. Tur es tagad esmu melnaa avs tajaa gimenee. Un taa visiem drusku kaut kur aizkriit. Tev ar taam pastaigaam. Un to cik ilgi tu liidz peedeejam gaaji uz darbu un gribeeji socializeeties. Kaa tu domaa, cik tuukstoshu un desmiti tuukstoshu bija taadu pashu. Tie cipari kas ir shodien, tie ir kontakti divas vai triis nedeeljas atpakalj, tad, kad visi veel nebija taadaas shausmaas iebiedeeti.