Ne nu gluži padoms, jo man nav ne mazāko tiesību kādu mācīt, kā viņam dzīvot savu dzīvi. Drīzāk es pats tā iedomājos sevi ap 45.
Ir tak daudzas lietas, ko vēl paveikt-apceļot pasauli, mācīt jauno paaudzi, satikties ar interesantiem cilvēkiem, nodarboties ar labdarību un galvenais pavadīt daudz laika ar saviem bērniem, ieaudzinot viņiem stabilu vērtību sistēmu, utt.
Es nesaku, ka ir bezjēdzīgi iemīlēties, protams, nē, taču jāmaina savas uzvedības modelis. Hipiju nometne un tam līdzīgi pasākumi, tad vairs nav age appropriate, kā tas bija 23os.

Bet ja nu padomu, tad netērējiet savu naudu psihoterapeitiem estebenam vai filipēm, labāk uzdāviniet savam bērnam kaut ko skaistu. Jebkura saruna kafejnīcā ar inteleģentu cilvēku Jums dos tieši to pašu ko terapeits, tikai tas Juma neko nemaksās.