Neatdod nevienai citai mutei to.
Pat ja neatnākšu, debesij laid ziņu.
Lai tai dūmi pastāsta par manu pankūciņu.
Lai tā maza, melna tev uz šķīvja stāv.
Kaut vai vienu dienu, ja cits vairs nepastāv
Es to smaržu saodīšu nez no kurienes.
Vienu piedegušu dienu būšu laimīgs es.
Ja nu kads tev prasa, kas uz tā šķīvja tvan,
Saki: „ Pankūciņa tā ir vienam cilvēkam.
Tā nu viena pati šķīvī sēd un dzied.
Ja kāds cits to apēdīs, būs viņam jāaiziet.” –
„ Kur palikt var tāds jocīgais, kur liktens viņu liks?” -
„ Nekur. Viņs tikai izkusīs. Un katru ziemu snigs.”