From: wowow	Date: April 19th, 2004 - 10:33 am		(Link)

Iespējams, parazitēt ir vienīgais veids, kā dzīvot. Jo vairāk tad, kad tev vairāk nav ko dot citiem.

	From: snark	Date: April 19th, 2004 - 12:29 pm		(Link)

Tava komentāra kontekstā spriežot, šobrīd parazītisms ir izpētes vērta alternatīva. :-)
Protams, precizējot (sašaurinot) jēdzienu "citi", un vārdam "nav" pievienojot vārdu "vēlēšanās".

	From: wowow	Date: April 19th, 2004 - 12:55 pm		(Link)

Matemātiskā domāšana vienam otram prasa definēt kopu robežas un funkcijas :)) Ņemot vērā to, ka daudziem cilvēkiem zināmā periodā ļoti svarīgi ir dot, ir jābūt kādiem- ņēmējiem, kas ļauj šiem cilvēkiem realizēties. Parazītisms jau tikai tāds vārds, kurā salikts pārāk daudz negatīvisma- varbūt saukt to par simbiozi? Balansam taču jābūt- termodinamikas likumus vēl neviens nav atcēlis :))

	From: snark	Date: April 19th, 2004 - 04:51 pm		(Link)

Prasa gan, tādēļ, ierobežosim sarunas lauku ar eksistencei būtisku līdzekļu iegūšanu. :)
Parazītisms jau arī ir viens no simbiozes paveidiem. Negatīvo pieskaņu tas ir ieguvis, jo grauj devējorganismu.
Devējorganismi parasti to jūt, un tādēļ tīrs parazītisms tiecas būt sarežģīts un nedaudz bīstams. Tādēļ jāparazitē strauji un vērienīgi, paredzot iespējamos atkāpšanās ceļus. No otras puses, nez vai ir īstais brīdis straujiem un neatgriezeniskiem risinājumiem (gadi, gadi, khe khe)

Šobrīd de-facto realizējas shēma, kas puslīdz atbilst abpusēji izdevīgajam simbiozes modelim, taču man tā šķiet nepietiekami sabalansēta.

p.s. Varbūt, pamatojoties uz atziņu par došanas nepieciešamību (un termodinamikas likumus), varētu atcelt nodokļus kā sugu. Entropija tāpat pienāks. :)