Un sākas piecreiz astoņas man atņemtas stundas, Piedzītas ar runām un rakstiem par "ļoti svarīgām", "būtiskām", "izšķirošām", "nozīmīgām", "efektivitāti ceļošām" un "kvalitāti uzlabojošām" lietām.
Visas šīs lietas savā būtībā ir baigi (stindzinoši baigi, ja iedziļināties) nopietnas, un mana ironiskā attieksme droši vien nozīmē tikai vēlēšanos slaistīties un parazitēt. Kā arī zināmu ieradumu. Un mizantropiju, galu galā.

Nogaudos, tagad moži airējos uz gultu.

p.s. Labi, ka otrdien vēlreiz pagūšu izmantot pirmseiropas taxfree. Iespējams, ka pēdējo, bet varbūt arī priekšpēdējo reizi. Vēl viens litrs smalkas ugunsdziras mājas bāriņā.